piesmiet
piesmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
PiemēriPiesmiet meiteni.
1.1.pārnestā nozīmē Pazemot, pievilt.
PiemēriLikteņa piesmiets cilvēks.
2.Izsmiet, apsmiet.
PiemēriSkolā mani reizēm piesmēja mana vārda dēļ.
3.Smejoties ar skaņām piepildīt (ko).
PiemēriMeitenes piesmej pilnu dzīvokli.
4.sarunvaloda Pārspēt, uzvarēt (ko).
PiemēriPiesmiet savus konkurentus.