piesolīt
piesolīt [pìesùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
piesolījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
PiemēriPiesolīt naudu, dažādus labumus.
- Piesolīt naudu, dažādus labumus.
- Piesolīt atlīdzību.
- Piesolīt savu palīdzību.
1.1.Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
PiemēriPiesolīt lielāku algu.
- Piesolīt lielāku algu.
- Piesolīt jaunu darbu.
- Viņi bija piesolījuši labi samaksāt.