piesmakt
piesmakt -smoku [-smùoku], -smoc [-smùoc], -smok [-smùok], pag. -smaku darbības vārds; intransitīvs
piesmakums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriPiesmakusi balss.
- Piesmakusi balss.
1.1.Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
PiemēriPēc svinībām viņš bija mazliet piesmacis.
- Pēc svinībām viņš bija mazliet piesmacis.
1.2. Tāds, kam nav skanīguma, dzidruma.
PiemēriAtskanēja piesmakuši čuksti.
- Atskanēja piesmakuši čuksti.
2.formā: trešā persona Kļūt smacīgam (par gaisu telpā).
PiemēriZiemas mēnešos gaiss nereti piesmok, jo aukstā laikā telpas vēdinām retāk.
- Ziemas mēnešos gaiss nereti piesmok, jo aukstā laikā telpas vēdinām retāk.
- Telpās ir ļoti piesmacis gaiss.
2.1.Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
PiemēriNav patīkami sportot piesmakušā telpā.
- Nav patīkami sportot piesmakušā telpā.
- Piesmacis zirgu stallis.
- Mašīnas salons īpaši piesmok mitrumā vai karstumā.