piesmēķēt
piesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
PiemēriPiesmēķēta istaba.
- Piesmēķēta istaba.
1.1.Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
PiemēriPiesmēķēts gaiss.
- Piesmēķēts gaiss.
2.Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
PiemēriPiesmēķēt cigareti.
- Piesmēķēt cigareti.
- Piesmēķēt papirosu.
2.1.intransitīvs Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
PiemēriLūgt piesmēķēt.
- Lūgt piesmēķēt.
- Vai drīkst piesmēķēt?