piesmēķēt
piesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
PiemēriPiesmēķēta istaba.
1.1.Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
PiemēriPiesmēķēts gaiss.
2.Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
PiemēriPiesmēķēt cigareti.
2.1.intransitīvs Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
PiemēriLūgt piesmēķēt.