izvilināt
izvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvilināt kaķi ārā no virtuves.
- Izvilināt kaķi ārā no virtuves.
1.1.Panākt, būt par cēloni tam, ka iznāk ārā, parādās (kur).
PiemēriSaule izvilinājusi bērnus pagalmā.
- Saule izvilinājusi bērnus pagalmā.
- Agrais pavasaris izvilinājis pirmos ziedus.
- Izvilināt smaidu sejā.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
PiemēriIzvilināt maigas skaņas no vijoles.
- Izvilināt maigas skaņas no vijoles.
2.Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
PiemēriIzvilināt vecākiem naudu.
- Izvilināt vecākiem naudu.
2.1.Ar viltu panākt, ka izpauž.
PiemēriIzvilināt noslēpumu.
- Izvilināt noslēpumu.