gudrinieks
gudrinieks lietvārds; vīriešu dzimte
gudriniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
PiemēriLiels gudrinieks.
- Liels gudrinieks.
- Meita mums ir liela gudriniece.
1.1.Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
PiemēriGudrinieks iemanās aizsteigties citiem priekšā.
- Gudrinieks iemanās aizsteigties citiem priekšā.
1.2.Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
PiemēriLapsa, gudriniece, vēroja, kur saimnieka vistu kūts.
- Lapsa, gudriniece, vēroja, kur saimnieka vistu kūts.