Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
gudrs
gudrs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
gudra īpašības vārds; sieviešu dzimte
gudri apstākļa vārds
1.Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
PiemēriGudrs cilvēks.
  • Gudrs cilvēks.
  • Gudrs priekšnieks.
  • Gudrs kapteinis.
  • Gudrs bērns.
  • Gudri skolotāji.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGudrs skatiens.
  • Gudrs skatiens.
  • Bērnam tādas gudras acis.
  • Gudri pasmaidīt.
1.2.Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGudrs medību suns.
  • Gudrs medību suns.
  • Zirgs ir viens no gudrākajiem mājdzīvniekiem.
  • Kaķis prot gudri paslēpties.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas veic sarežģītas darbības.
PiemēriCilvēkam palīdz dažādas gudras mašīnas.
  • Cilvēkam palīdz dažādas gudras mašīnas.
2.Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
PiemēriGudrs padoms.
  • Gudrs padoms.
  • Gudra atbilde.
  • Gudra grāmata.
  • Gudri spriest par ko.
  • Klausīties gudros vārdos.
  • Lasīt gudras pamācības.
Stabili vārdu savienojumiAr gudru ziņu.
Stabili vārdu savienojumiCik gudri atnācām, tik gudri aizgājām. Gudra galva. Gudrais no austrumiem. Gudrs kā čūska.