gudrinieks
gudrinieks lietvārds; vīriešu dzimte
gudriniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
PiemēriLiels gudrinieks.
1.1.Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
PiemēriGudrinieks iemanās aizsteigties citiem priekšā.
1.2.Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
PiemēriLapsa, gudriniece, vēroja, kur saimnieka vistu kūts.