pauze
pauze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
PiemēriĪsa pauze.
- Īsa pauze.
- Pauzes ilgums.
- Viņa, viltniece, kā vienmēr ieturēja [sarunā] pauzi.
1.1.joma: mūzika Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
PiemēriPauzes un puspauzes.
- Pauzes un puspauzes.
1.2.joma: literatūrzinātne Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
2.Pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
PiemēriPauze starp lidmašīnu reisiem.
- Pauze starp lidmašīnu reisiem.
- Desmit minūšu pauze.
- Pēc ilgākas pauzes skolotāja atkal sāka strādāt.
3.Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
PiemēriAtpūtas pauze pārgājiena laikā.
- Atpūtas pauze pārgājiena laikā.
- Konferences laikā bija vairākas kafijas pauzes.
- Reklāmas pauzes televīzijas raidījumos.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt pauzi.
- Ieturēt pauzi — pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
Cilme:No latīņu pausa, grieķu pausis ‘pārtraukums, mitēšanās’.