pauze
pauze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
PiemēriĪsa pauze.
1.1.joma: mūzika Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
PiemēriPauzes un puspauzes.
1.2.joma: literatūrzinātne Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
2.Pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
PiemēriPauze starp lidmašīnu reisiem.
3.Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
PiemēriAtpūtas pauze pārgājiena laikā.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt pauzi.
Cilme:No latīņu pausa, grieķu pausis ‘pārtraukums, mitēšanās’.