glums
glums -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
gluma -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
glumi apstākļa vārds
glumums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
PiemēriGlumas sēnes.
- Glumas sēnes.
- Gluma zivs.
- Glumi akmeņi.
1.1.Tāds, kas satur gļotvielas, arī biezs, staipīgs, recekļains.
PiemēriGlums šķidrums.
- Glums šķidrums.
- Gluma tume.
- Glumas dūņas.
2.Slidens (piem., par ceļu).
PiemēriSlidināties pa glumo ezera ledu.
- Slidināties pa glumo ezera ledu.
- Braukt pa apledojušu, glumu ceļu.
3.Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGlums cilvēks.
- Glums cilvēks.
- Glums smaids.
Stabili vārdu savienojumiGluma āda kādam. Glums kā zutis.
- Gluma āda kādam idioma — sarunvaloda saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- Glums kā zutis idioma — sarunvaloda saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.