glums
glums -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
gluma -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
glumi apstākļa vārds
glumums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
PiemēriGlumas sēnes.
1.1.Tāds, kas satur gļotvielas, arī biezs, staipīgs, recekļains.
PiemēriGlums šķidrums.
2.Slidens (piem., par ceļu).
PiemēriSlidināties pa glumo ezera ledu.
3.Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGlums cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiGluma āda kādam. Glums kā zutis.