glūnīgs
glūnīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
glūnīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
glūnīgi apstākļa vārds
glūnīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz glūnēt, glūn.
PiemēriGlūnīga ubadze.
- Glūnīga ubadze.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nedraudzīgums, slēpts ļaunums, naidīgums u. tml.
PiemēriGlūnīgs skatiens.
- Glūnīgs skatiens.
- Vērot apkārtējos glūnīgām acīm.
- Glūnīgi raudzīties caur pieri.