glums
glums -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
gluma -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
glumi apstākļa vārds
glumums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
PiemēriGlumas sēnes.
1.1.Tāds, kas satur gļotvielas, arī biezs, staipīgs, recekļains.
PiemēriGlums šķidrums.
2.Slidens (piem., par ceļu).
PiemēriSlidināties pa glumo ezera ledu.
3.Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGlums cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiGluma āda kādam. Glums kā zutis.