viltus
viltus lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viltīga rīcība; viltīgums.
PiemēriIegūt ko ar viltu.
- Iegūt ko ar viltu.
- Būt draugam bez viltus.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Neīsts.
PiemēriBūt viltus lieciniekam tiesā.
- Būt viltus lieciniekam tiesā.
- Raudāt viltus asaras.