vilkties
vilkties velkos [vȩ̀lkuôs], velcies, velkas [vȩ̀lkas], pag. vilkos darbības vārds; atgriezenisks
1.Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
PiemēriGliemeži velkas no laksta uz lakstu.
- Gliemeži velkas no laksta uz lakstu.
- Dārzā pa kāpostgalvām velkas tārpi.
- Skudras velkas šurpu turpu visapkārt pūznim.
- pārnestā nozīmē ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
1.1.Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
PiemēriNesamais velkas pa zemi.
- Nesamais velkas pa zemi.
- Kleitas garā šlepe velkas pa grīdu.
- Piedurknes velkas uz augšu.
1.2.Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
PiemēriPriekškars lēnām velkas vaļā.
- Priekškars lēnām velkas vaļā.
- Somas rāvējslēdzējs viegli velkas ciet.
1.3.Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
PiemēriMākoņi velkas saulei priekšā.
- Mākoņi velkas saulei priekšā.
- Pāri ezeram velkas bieza migla.
1.4.sarunvaloda Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriLēnām vilkties no skolas mājās.
- Lēnām vilkties no skolas mājās.
- Bērns raudādams velkas līdzi mātei.
- Suns velkas saimniekam aizmugurē.
- Satiksmes sastrēguma dēļ automašīnas velkas cita aiz citas.
- ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
2.Vilkt savu ķermeni, ķermeņa daļu, arī tikt vilktam (kādā virzienā, pie kā, kam klāt).
PiemēriVingrojot vilkties ar abām rokām pie stieņa.
- Vingrojot vilkties ar abām rokām pie stieņa.
- Airējot spēcīgi vilkties ar airiem uz priekšu un atpakaļ.
3.Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
PiemēriDziļa rieva vilkās pāri vectēva pierei.
- Dziļa rieva vilkās pāri vectēva pierei.
- Izbrīnā piere velkas grumbās.
- Sejā velkas smaids.
4.Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
PiemēriPāri tīrumam vilkās garas biešu vagas.
- Pāri tīrumam vilkās garas biešu vagas.
- Gar kanāla malu velkas žogs.
5.Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
PiemēriDarbs vilkās pārāk lēnām.
- Darbs vilkās pārāk lēnām.
- Sanāksme vilkās garumā.
- Slimniekam dienas velkas gausi.
- Pārrunas vilkās veselu stundu.
Stabili vārdu savienojumiVilkties astē. Vilkties garumā. Vilkties kā gliemezim.
- Vilkties astē sarunvaloda — būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- Vilkties garumā sarunvaloda — paildzināties, palēnināties.
- Vilkties kā gliemezim sarunvaloda — iet, braukt ļoti lēni, gausi.