vilkt
vilkt velku [vȩ̀lku], velc, velk [vȩ̀lk], pag. vilku darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
PiemēriVilkt pilno maisu pa zemi.
- Vilkt pilno maisu pa zemi.
- Vilkt segu uz savu pusi.
- Vilkt suni aiz pavadas.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar kāsi velkams. (Tikko) vilkt kājas.
- (Kā) ar kāsi velkams idioma — sarunvaloda saka par gausu, tūļīgu cilvēku.
- (Tikko) vilkt kājas sarunvaloda — lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
- Vilkt garumā sarunvaloda — 1. Kavēties.2. Vilcināt, paildzināt (darbību, norisi).
- Vilkt uz zoba (kādu) sarunvaloda — izzobot (kādu).
1.1.Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
PiemēriTraktors velk sējmašīnu.
- Traktors velk sējmašīnu.
- Lokomotīve velk preču vagonu.
- Zirgs velk vezumu.
1.2.Vērt, taisīt (ko) ciet, vaļā.
PiemēriVilkt aizkarus ciet, vaļā.
- Vilkt aizkarus ciet, vaļā.
1.3.intransitīvs Skarot (ar ko), virzīties (pa ko).
PiemēriVilkt ar lociņu pa vijoles stīgām.
- Vilkt ar lociņu pa vijoles stīgām.
1.4.Virzīt ārā, laukā (no kā ko iedzītu, iestiprinātu).
PiemēriVilkt naglas ārā no kastes.
- Vilkt naglas ārā no kastes.
- Vilkt korķi no pudeles.
- Vilkt skabargu ārā no pirksta.
Stabili vārdu savienojumiVilkt (dienas)gaismā.
- Vilkt (dienas)gaismā sarunvaloda — atmaskot.
1.5.Ņemt (piem., lozi) ārā no kāda kopuma, daudzuma.
PiemēriVilkt kārtas numuru.
- Vilkt kārtas numuru.
- Vilkt eksāmena biļeti.
- ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
1.6.Makšķerēt, zvejot.
PiemēriVilkt ar makšķeri no upes asarus un raudas.
- Vilkt ar makšķeri no upes asarus un raudas.
Stabili vārdu savienojumiVilkt lomu.
- Vilkt lomu — zvejojot, makšķerējot gūt lomu.
1.7.pārnestā nozīmē Palīdzēt (kādam) dzīves grūtībās.
PiemēriVilkt brāli ārā no parādiem.
- Vilkt brāli ārā no parādiem.
- Māte viena velk un uztur ģimeni.
2.Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
PiemēriVilkt instalāciju.
- Vilkt instalāciju.
- Vilkt ūdensvadu.
Stabili vārdu savienojumiVilkt audeklu. Vilkt elektrību.
- Vilkt audeklu — iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
- Vilkt elektrību — ierīkot elektrības līniju.
3.Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
PiemēriVilkt ar zīmuli taisnas līnijas.
- Vilkt ar zīmuli taisnas līnijas.
- Vilkt svītras.
Stabili vārdu savienojumiVilkt paralēles.
- Vilkt paralēles — salīdzināt.
3.1.Veidot (stigu, robežu u. tml.).
PiemēriVilkt zemes īpašumam robežas.
- Vilkt zemes īpašumam robežas.
3.2.Veidot tīklu (par zirnekli).
PiemēriZirneklis velk tīklus garajā zālē.
- Zirneklis velk tīklus garajā zālē.
4.Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
PiemēriVilkt mēteli mugurā.
- Vilkt mēteli mugurā.
- Vilkt zeķes un kurpes kājās.
- Vilkt kleitu nost.
- Vilkt zābakus nost.
Stabili vārdu savienojumiVilkt ādu pār acīm.
- Vilkt ādu pār acīm vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
5.intransitīvs; formā: trešā persona Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
PiemēriVējš velk gājējiem no mugurpuses.
- Vējš velk gājējiem no mugurpuses.
- No loga velk vēsums.
- Ziemas aukstums vilka cauri mājas sienām.
Stabili vārdu savienojumiVelk uz lietu.
- Velk uz lietu — saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
5.1.Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
PiemēriKrāsns un plīts velk labi.
- Krāsns un plīts velk labi.
- Motors velk, velk un brīžam apstājas.
6.Ieelpot (ko).
PiemēriVilkt plaušās svaigu gaisu.
- Vilkt plaušās svaigu gaisu.
- Mēs stāvējām ostas malā un vilkām nāsīs uzbudinošo aromātu no kambīzes..
Stabili vārdu savienojumiVilkt dūmu.
- Vilkt dūmu — smēķēt.
7.Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
PiemēriVilkt skumju melodiju.
- Vilkt skumju melodiju.
- Vilkt dziesmu citiem līdzi.
- Uzsvērti gari vilkt vārdus.
Stabili vārdu savienojumiVilkt citu dziesmu.
- Vilkt citu dziesmu sarunvaloda — runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
8.Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
PiemēriDziedāšana korī vilka arvien vairāk un vairāk jauniešu.
- Dziedāšana korī vilka arvien vairāk un vairāk jauniešu.
- Es vēl nebiju foreļu ķērājs. Bet upīte mani vilktin vilka.
8.1.Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
PiemēriVilkt draugu uz pīļu medībām.
- Vilkt draugu uz pīļu medībām.
- Vilkt kādu sev līdzi pastaigāties pa parku.
9.Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
PiemēriPakrūtē tā kā kas velk un sāp.
- Pakrūtē tā kā kas velk un sāp.
- Sajust velkošas sāpes mugurā.
10.sarunvaloda, intransitīvs Sist.
PiemēriVilkt ar dūri pa galdu, ka blīkšķ.
- Vilkt ar dūri pa galdu, ka blīkšķ.
- Vilkt ar pātagu zirgam, lai skrien.
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) vilkt dzīvību. (Tikko) vilkt garu. Vilkt (garu) lūpu.
- (Tikko) vilkt dzīvību sarunvaloda — 1. Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.2. Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
- (Tikko) vilkt garu sarunvaloda — 1. Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.2. Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
- Vilkt (garu) lūpu sarunvaloda — gatavoties uz raudāšanu, raudāt.