Paplašinātā meklēšana

Meklējam vilkt.

Atrasts vārdos (28):

Atrasts vārdu savienojumos (22):

Atrasts skaidrojumos (249):

pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
šūplāde Atvilktne.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
dūre Cieši kopā savilkta plauksta.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
sažņaugties Cieši savilkties.
velce Darbība --> vilkt.
vilkšana Darbība --> vilkt.
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
savilcējs Darītājs --> savilkt.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
piegriezt Griežot pievilkt ciešāk.
stīvēt Ģērbt, vilkt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
saaut Ietērpt (kājas) zeķēs, apavos; uzvilkt (zeķes, apavus).
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
ieaut Ievilkt (apavos kājas); ievilkt (apavos).
ieart Ievilkt (kādā virsmā rievu, vagu).
iešņaukt Ievilkt degunā (piem., šņaucamo tabaku).
elpot Ievilkt gaisu plaušās un to izpūst.
iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
ietērpt Ievilkt.
iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
ekstrahēt Izraut, izvilkt.
izzvejot Izsmelt, izvilkt (no trauka).
apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
izzvejot Izvilkt (no ūdens).
izķeksēt Izvilkt, izņemt, izdabūt.
pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
atslābt Kļūt vaļīgākam, vaļīgam (par ko savilktu).
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
rauties Liekties, vilkties (uz iekšu) – par ķermeņa daļām.
flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
stīpot Likt, vilkt (kam) stīpu.
maskoties Likt, vilkt sev masku, tērpties maskā; piedalīties masku gājienā.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
nomaukt Maucot novilkt; nomest (piem., veco ādu).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
pievilkt Nedaudz savilkt, sakrokot.
švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
atvilkt Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
nevilkt Nolieguma darb. --> vilkt.
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
noaut Novilkt (apavus, zeķes no kājām).
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
atģērbt Novilkt (apģērbu); atbrīvot (kādu) no apģērba; noģērbt.
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml.).
nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
noģērbties Novilkt sev apģērbu vai virsdrēbes.
izģērbties Novilkt sev apģērbu.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
polsterēt Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5); arī krokojums.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
gumijot Piesūcināt ar gumiju; apvilkt ar gumiju.
saņemt savā varā pievilkt, piesaistīt.
magnetizēt Pievilkt, piesaistīt.
pieraut Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
magnēts Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
izraut Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (5); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (6); tikt savilktam.
atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
atvilkums Rezultāts --> atvilkt (3); atvilktā naudas summa.
vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
čokuroties Sagriezties, savilkties kopā (piem., no karstuma); kļūt nelīdzenam, grumbuļainam.
krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt pie tā locekļus, arī galvu (piem., guļot, sēžot) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos – par čūskām, tārpiem u. tml.
samesties Saliekties, savilkties u. tml.
saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piem., par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piem., auklu).
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
sačokurot Savilkt čokurā.
saraukt pieri savilkt pieri krunkās.
raukt Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
kontrahēt Savilkt, saraut (piem., muskuļus, locekļus, orgānus).
sarauties Savilkties (3); strauji sakustēties.
kitāra Sens grieķu strinkšķināminstruments, kas sastāv no korpusa un uz tā uzvilktām 7–18 stīgām.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
pārstiept Stiepjot pārvilkt (pāri kam, pār ko).
pastiept Stiepjot pavilkt (uz augšu, leju).
klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
ciešs Stingri savilkts, sastiprināts; tāds, kas stingi apņem (ko), piekļaujas (kam).
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
ieraut Strauji ievilkt.
izraut Strauji izvilkt, izņemt.
mest Strauji noģērbt, novilkt.
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus).
raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
uzraut Strauji uzģērbt, uzvilkt.
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
raut Strauji uzvilkt, apģērbt (apģērba gabalu, apavus).
atraut Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
atņemties Strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
vaibstīties Šķoboties vilkties grimasē.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
zems Tā, ka (kas) ir noliekts, novilkts virzienā uz leju.
ļengans Tāds, kas nav stingri nostiepts, uzvilkts u. tml.
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
šķobīgs Tāds, kas savilkts šķībi, greizi.
traktorvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar traktoru.
zirgvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar zirgu.
ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
sarauties Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
uzvīties Tikt uzvilktam.
batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
kāja Uz šīs ķermeņa daļas (uzaut, uzvilkt).
pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
ietērpties Uzvilkt (apģērbu).
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, valkā (kādu apģērbu).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka uzvelk (ko).
apģērbt Uzvilkt (kādam) apģērbu.
pārvilkt Uzvilkt (stīgas) vēlreiz, no jauna.
apaut Uzvilkt (zeķes, apavus).
uzaut Uzvilkt kājās.
uzvilkties Uzvilkt sev (ko).
apģērbties Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
samīt gredzenus uzvilkt viens otram gredzenus laulājoties.
apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
kučierēt Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
kasīt Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
izraustīt Vairākkārt strauji, nervozi vilkt (ko) vaļā; vilkt strauji vaļā (citu pēc cita).
šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
valkāt Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
aizvazāt Vazājot aiznest, aizvilkt.
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
izvērt Verot izvilkt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
nolaist Viegli novilkt (ar ko pa ko); pārlaist.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
ritināties kamolā vilkt ķermeni, ķermeņa locekļus cieši sev klāt (piem., par dažiem dzīvniekiem).
vilkties Vilkt savu ķermeni, ķermeņa daļu, arī tikt vilktam (kādā virzienā, pie kā, kam klāt).
grumboties Vilkties, tikt savilktam grumbās; pārklāties ar grumbām.
braukt Virzīt, vilkt pa kādu virsmu (piem., pirkstu).
apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
ragavas Zirgu vilkts transportlīdzeklis ar sliecēm kravu vešanai pa sniegu vai ledu; kamanas.
izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
piga Žests, kas pauž nievājošu noraidījumu – roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.

vilkt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

vilkt

LLVV

vilkt

MEV

vìlkt