Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vilciens2
vilciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
PiemēriAr precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
  • Ar precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
  • Sezans ir tas, kas ar prātu saprot un pierāda, kāda nozīme bildē ir katram otas vilcienam..
1.1.Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
PiemēriRokraksta vilciens.
  • Rokraksta vilciens.
  • Izteiksmīgi burtu vilcieni.
1.2.pārnestā nozīmē Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
PiemēriEnerģiskie vilcieni piešķīra viņa sejai vīrišķīgumu.
  • Enerģiskie vilcieni piešķīra viņa sejai vīrišķīgumu.
  • Smalkiem vilcieniem veidoti vaibsti.
  • Mūžs vecā vīra sejā iezīmējis skarbus vilcienus.
2.Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
PiemēriSavaldība un godīgums ir tie vilcieni, kas bērnā jāieaudzina no mazotnes.
  • Savaldība un godīgums ir tie vilcieni, kas bērnā jāieaudzina no mazotnes.
  • Mākslinieka pasaules uztverei raksturīgi spēcīgi emocionāli vilcieni.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu (vienīgu) vilcienu. Ar vienu spalvas vilcienu. Elpas vilciens. Galvenos vilcienos.