vilciens2
vilciens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vienreizēja paveikta darbība → vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
PiemēriAr precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
1.1.Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
PiemēriRokraksta vilciens.
1.2.pārnestā nozīmē Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
PiemēriEnerģiskie vilcieni piešķīra viņa sejai vīrišķīgumu.
2.Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
PiemēriSavaldība un godīgums ir tie vilcieni, kas bērnā jāieaudzina no mazotnes.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu (vienīgu) vilcienu. Ar vienu spalvas vilcienu. Elpas vilciens. Galvenos vilcienos.