vilināt
vilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
vilinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
PiemēriVilināt vēlētājus ar tukšiem solījumiem.
- Vilināt vēlētājus ar tukšiem solījumiem.
- Uzņēmēji vilina darbā speciālistus, piesolot augstu atalgojumu.
- "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
1.1.Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
PiemēriVilināt suni pie sevis.
- Vilināt suni pie sevis.
- Vilināt kaķi istabā.
- Vilināt zivis uz āķa ar ēsmu.
2.Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
PiemēriMeitenes acis un augums puisi vilināja.
- Meitenes acis un augums puisi vilināja.
- Aktieris sievietes vilināja ar savu vīrišķīgo izskatu un šarmu.
2.1.formā: trešā persona Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
PiemēriVīrieti vilināja izdevīgais darba piedāvājums ar iespējām labi nopelnīt.
- Vīrieti vilināja izdevīgais darba piedāvājums ar iespējām labi nopelnīt.
2.2.Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
PiemēriVisu mūžu viņu vilina kalni.
- Visu mūžu viņu vilina kalni.
- Vecrīga un Latvija vilina daudzus ārzemju tūristus.
- Aizsalušais ezers vilināja pirmos zemledus makšķerniekus.
Stabili vārdu savienojumiVilināt (savos) tīklos.
- Vilināt (savos) tīklos — vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.