vīlēt1
vīlēt [vĩlêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar vīli [1] apstrādāt.
PiemēriVīlēt atslēgu.
- Vīlēt atslēgu.
- Vīlēt nagus.
Stabili vārdu savienojumiVīlēt zāģi.
- Vīlēt zāģi — asināt zāģa zobus.
2.sarunvaloda, intransitīvs Strādāt.
PiemēriTalcinieki vīlēja bez apstājas.
- Talcinieki vīlēja bez apstājas.
- Celtnieki jaunbūvē vīlē no rīta līdz vakaram.