Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vīlēt1
vīlēt [vĩlêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar vīli [1] apstrādāt.
PiemēriVīlēt atslēgu.
Stabili vārdu savienojumiVīlēt zāģi.
2.sarunvaloda, intransitīvs Strādāt.
PiemēriTalcinieki vīlēja bez apstājas.