plēst
plēst plēšu, plēs, plēš, pag. plēsu transitīvs, darbības vārds
1.Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
PiemēriPlēst papīru, audumu.
Stabili vārdu savienojumiPlēsta brūce.
1.1.Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
PiemēriPlēst gaļu ar zobiem.
1.2.Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
PiemēriPlēst atmatu, tīrumu.
Stabili vārdu savienojumiPlēst plēsumu.
2.Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriPlēst malkas šķilas, skalus.
2.1.Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
PiemēriPlēst stiklu, šķīvjus.
3.Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
PiemēriPlēst apavus, zeķes.
4.Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
PiemēriPlēst nost šķūni.
5.Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
PiemēriPlēst aiz matiem.
6.sarunvaloda Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
PiemēriPlēst lielu naudu par dzīvokļa īri.
7.sarunvaloda, intransitīvs Strauji virzīties.
PiemēriPlēst pa tuvāko ceļu uz mājām.
Stabili vārdu savienojumiKā plēsts. Plēst ausis (pušu). Plēst ādu pār acīm. Plēst divas (arī trīs utt.) ādas.