izraut
izraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu transitīvs, darbības vārds
izrāvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzraut nezāles.
1.1.Strauji izvilkt, izņemt.
PiemēriIzraut zobenu no maksts.
1.2.Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
PiemēriIzraut grāmatu no rokām.
1.3.Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
PiemēriNaktī izraut no mājām.
1.4.Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
PiemēriIzraut teikumu no konteksta.
Stabili vārdu savienojumiIzraut no konteksta.
2.Strauji (ar spēku) atdalīt.
PiemēriPalu ūdeņu izrautie tilti.
2.1.Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
PiemēriIzraut robu.
3.Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
PiemēriIzraut no nabadzības.
Stabili vārdu savienojumiIzraut no nāves.
3.1.Panākt, ka izzūd (negatīvs psihisks stāvoklis).
PiemēriIzraut no sastinguma, nospiestības.
3.2.Pēkšņi iztraucēt.
PiemēriIzraut no miega.
4.sarunvaloda Sameklēt, sadabūt.
PiemēriKur lai izrauj labu meistaru?
5.sarunvaloda Strauji izdarīt (ko).
PiemēriIzraut grāmatu cauri vienā rāvienā, vienā vakarā.
5.1.Izdzert (alkoholisku dzērienu).
PiemēriIzraut pa pudelei.
5.2.Ātri izpirkt.
PiemēriLētāko preci izrauj ar raušanu.
Stabili vārdu savienojumiIzraut aci(s) no pieres. Izraut ar (visām) saknēm. Izraut no sirds. Kā caur sienu izrauts.