Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izredzēt
izredzēt -redzu, [-rȩdzu], -redzi, -redz [-rȩdz], pag. -redzēju transitīvs, darbības vārds
izredzētība sieviešu dzimte, lietvārds
Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
PiemēriLikteņa izredzēts cilvēks.