Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizdzīt2
aizdzīt [àizdzît] 3. pers. -dzīst, pag. -dzija intransitīvs, darbības vārds
Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
PiemēriBrūce jau pa pusei aizdzijusi.