aizdzīt2
aizdzīt [àizdzît] 3. pers. -dzīst, pag. -dzija darbības vārds; intransitīvs
Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
PiemēriBrūce jau pa pusei aizdzijusi.
- Brūce jau pa pusei aizdzijusi.