ieturēt
ieturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
PiemēriIeturēt virzienu uz dienvidiem.
- Ieturēt virzienu uz dienvidiem.
- Ieturēt uzņemto tempu.
- Ieturēt līdzsvaru.
- Kuģis ietur kursu uz ostu.
- Asinot zāģi, ieturēt pareizo leņķi.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt pauzi. Ieturēt soli.
- Ieturēt pauzi — pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
- Ieturēt soli — ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
1.1.Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
PiemēriIeturēt diētu.
- Ieturēt diētu.
- Ieturēt tīrību, klusumu.
- Ieturēt klasē disciplīnu.
- Valsts ietur neitralitāti.
- Ieturēt miera politiku.
2.Ēst, paēst (maltīti).
PiemēriIeturēt brokastis.
- Ieturēt brokastis.
- Ieturēt kopīgas pusdienas.
3.Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
PiemēriIeturēt ceturto daļu no algas.
- Ieturēt ceturto daļu no algas.
- Nodoklis no algas ieturēts pareizi.
4.Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
PiemēriIeturēt kleitai piedurknes.
- Ieturēt kleitai piedurknes.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt azaidu.
- Ieturēt azaidu — ēst.