stiept
stiept stiepju, stiep, stiepj, pag. stiepu darbības vārds; transitīvs
stiepiens lietvārds; vīriešu dzimte
stiepums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vilkt (ko) ar spēku gareniskā virzienā.
PiemēriStiept audumu.
1.1.Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
PiemēriStiept vadus pāri istabai.
2.Iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
PiemēriStiept muskuļus.
2.1.Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
PiemēriMeitene stiepj pretī fotogrāfiju.
2.2.Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
PiemēriKoks stiepj zarus pretim saulei.
3.Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
PiemēriStiept skaņas.
3.1.Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
PiemēriStāsts likās pārāk stiepts.
4.Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
PiemēriStiept iepirkumus no veikala.
Stabili vārdu savienojumiStiepjams jēdziens. Stiept garumā. Stiept gumiju. Stiept laiku.