Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stienītis
stienītis dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → stienis.
PiemēriDzelzs stienītis.
1.1.Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
PiemēriLiellopu gaļas stienītis.
2.vēsturisks Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
PiemēriSudraba stienītis.