Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stiepties
stiepties stiepjos, stiepies, stiepjas, pag. stiepos atgriezenisks, darbības vārds
1.Refl. → stiept1; tikt stieptam.
PiemēriValkājot adījums nedaudz stiepjas.
1.1.Būt staipīgam.
PiemēriGumija stiepjas.
2.Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriStiepties ar plaukstām pēdu virzienā.
2.1.Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
PiemēriStiepties pēc grāmatas.
3.Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriJau 9. klasē biju izstiepies metru septiņdesmit, pēc tam vēl turpināju stiepties garumā.
3.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriMazais stādiņš stiepjas garumā un pieņemas kuplumā.
3.2.Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
PiemēriVīteņi stiepjas augšup pa sienu.
3.3.pārnestā nozīmē Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
PiemēriPēc Ziemassvētkiem dienas sāk stiepties garākas.
4.formā: trešā persona Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
PiemēriPāri pagalmam stiepjas ēnas.
4.1.Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
PiemēriCeļš kā gara lente stiepjas pār kalnu.
5.Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti ko smagu nesot, velkot).
PiemēriStiepos no veikala ar vienu bērnu ratos, otru pie rokas un lielām paunām.
Stabili vārdu savienojumiStiepties garumā.