rīvēt
rīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Smalcināt (ko) ar rīvi.
PiemēriRīvēt burkānus.
2.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
PiemēriRīvēt muguru ar spirtu.
2.1.Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
PiemēriViena kurpe rīvē kāju.
Stabili vārdu savienojumiRīvēt degunā. Rīvēt kantes godam.