rīvēt
rīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Smalcināt (ko) ar rīvi.
PiemēriRīvēt burkānus.
- Rīvēt burkānus.
- Rīvēt kartupeļus uz rīves.
- Rīvēts siers.
- Ābolu krēms ar rīvētu rupjmaizi.
2.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
PiemēriRīvēt muguru ar spirtu.
- Rīvēt muguru ar spirtu.
- Apsaldēto vietu nedrīkst rīvēt ar sniegu.
- Teļš rīvē sānus pret koku.
2.1.Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
PiemēriViena kurpe rīvē kāju.
- Viena kurpe rīvē kāju.
Stabili vārdu savienojumiRīvēt degunā. Rīvēt kantes godam.
- Rīvēt degunā sarunvaloda — nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
- Rīvēt kantes godam sarunvaloda — aizskart kāda godu.