rīvēties
rīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Rīvēt sevi, savu ķermeni.
PiemēriRīvēties ar dvielīti.
- Rīvēties ar dvielīti.
1.1.Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
PiemēriRīvēties ar deguniem.
- Rīvēties ar deguniem.
- Ejot ciskas rīvējas viena gar otru.
2.Strīdēties, nevarēt vienoties.
PiemēriRīvēties savā starpā.
- Rīvēties savā starpā.