izdabūt
izdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzdabūt kāju no zābaka.
- Izdabūt kāju no zābaka.
- Izdabūt automašīnu no dubļiem.
- Izdabūt ārā vecās mēbeles.
- Izdabūt adatu cauri cietajam audumam.
1.1.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzdabūt bērnus no baseina.
- Izdabūt bērnus no baseina.
- Izdabūt mušas no istabas.
1.2.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
PiemēriIzdabūt imigrantus no valsts.
- Izdabūt imigrantus no valsts.
- Nelūgtos viesus no mājas izdabūja ar grūtībām.
2.Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
PiemēriSlimnieks izdabūja pār lūpām dažus vārdus.
- Slimnieks izdabūja pār lūpām dažus vārdus.
- No cietušā varēja izdabūt tikai nesakarīgus teikumus.
3.Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
PiemēriBērns ar lūgšanos izdabūja no vecākiem kāroto mantu.
- Bērns ar lūgšanos izdabūja no vecākiem kāroto mantu.
- Izdabūt atļauju.
3.1.sarunvaloda; kopā ar: "cauri" Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
PiemēriIzdabūt cauri mājas izbūves plānu.
- Izdabūt cauri mājas izbūves plānu.
- Iesniegums tika izdabūts cauri visām instancēm.
3.2.Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
PiemēriIzdabūt no meža 20 sterus malkas.
- Izdabūt no meža 20 sterus malkas.
- No lauka izdabūja divas tonnas cukurbiešu.