izdalīt
izdalīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
PiemēriIzdalīt bērniem dāvanas.
2.Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
PiemēriIzdalīt sviedrus, žulti.
2.1.Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
PiemēriIzdalīt no jūras ūdens tur esošos sāļus.
3.Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
PiemēriDesmit izdalīt ar divi.