Paplašinātā meklēšana
Meklējam izdalīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
- izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
- dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
- izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- izlāsot Lāsojot izdalīties.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- aizkvēpināt Panākt, ka sāk izdalīt dūmus.
- uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
- izsvīst Pastiprināti svīst; pastiprināti izdalīt no organisma (sviedrus).
- izdale Process --> izdalīt (2); izdalīšana, izdalīšanās.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- purkšķināt Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- izšķirt Spēt ar maņu orgāniem izdalīt (no kāda kopuma).
- sprēgāt Strauji izdalīties, atdalīties.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- izsvīst Svīstot izdalīt (ko).
- iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
- atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
izdalīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV