Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uztrūkt
uztrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka darbības vārds; intransitīvs
Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
PiemēriSamilzušais augonis uztrūka.