uztriekt
uztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
PiemēriSuns uztriecis kaķi kokā.
- Suns uztriecis kaķi kokā.
1.1.Spēcīgi uzsist (piemēram, priekšmetu) augšā.
PiemēriAr spēcīgu spērienu uztriekt bumbu augstu gaisā.
- Ar spēcīgu spērienu uztriekt bumbu augstu gaisā.
2.Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUztriekt kāju zaram, lai to salauztu.
- Uztriekt kāju zaram, lai to salauztu.
Stabili vārdu savienojumiUztriekt dūri galdā.
- Uztriekt dūri galdā — spēcīgi uzsist ar dūri pa galdu.
2.1.Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriVilnis var uztriekt laivu uz klints.
- Vilnis var uztriekt laivu uz klints.
- Vējš uztrieca kuģi piestātnei.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriBērni mani uztrieca augšā.
- Bērni mani uztrieca augšā.
- Uztriekt augšā nakts vidū.
- Dauzīšanās pie durvīm uztrieca augšā.