uztrūkt
uztrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka darbības vārds; intransitīvs
Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
PiemēriSamilzušais augonis uztrūka.
- Samilzušais augonis uztrūka.
- Sastrutojums uztrūkst.