uztriekties
uztriekties -triecos, -triecies, -triecas, pag. -triecos darbības vārds; atgriezenisks
1.Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
PiemēriNolaižoties uztriekties citam slēpotājam.
- Nolaižoties uztriekties citam slēpotājam.
- Riteņbraucējs uztriecas preču piegādātajam.
- Auto uztriecās uz ceļa uzkritušam kokam.
2.Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriGaisā uztriecas ūdens šļakatas.
- Gaisā uztriecas ūdens šļakatas.
- Uguns ugunskurā uztriecas augstāk.