uztrenkt
uztrenkt -trencu [-trȩ̀ncu], -trenc, -trenc [-trȩ̀nc], pag. -trencu transitīvs, darbības vārds
1.Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
PiemēriSuņi uztrenca kaķeni uz sētas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriAtnācēji uztrenca sievieti no miega.