uztraukt
uztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
PiemēriNegribu tevi uztraukt.
- Negribu tevi uztraukt.
- Ziņa mani uztrauca.
- Iedzīvotājus uztrauc izdevumu pieaugums.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriSauciens uztrauca no miega.
- Sauciens uztrauca no miega.
- Zvans uztrauc gultā sēdus.