uztraukt
uztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
PiemēriNegribu tevi uztraukt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriSauciens uztrauca no miega.