uztramdīt
uztramdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
PiemēriUztramdīt vistas uz kūtsaugšas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriGulētāju uztramdīja troksnis.