uztrāpīt
uztrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
PiemēriUztrāpīt uz lidojumu atlaidēm.
2.transitīvs Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
PiemēriPareizi uztrāpīt burkas vāciņu.