uztraucēt
uztraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
PiemēriViņu uztraucē pazīstama balss.
- Viņu uztraucē pazīstama balss.
- Vīrs viņu uztraucēja no miega.