uztīt
uztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu transitīvs, darbības vārds
uztīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Tinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUztīt auklu.
1.1.Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
PiemēriUztīt matu ruļļus.
2.Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
PiemēriUztīt kārtīgu smēķi.