uztīt
uztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu darbības vārds; transitīvs
uztīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Tinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUztīt auklu.
1.1.Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
PiemēriUztīt matu ruļļus.
2.Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
PiemēriUztīt kārtīgu smēķi.