Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uztīrīt
uztīrīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
PiemēriŅēmos uztīrīt grīdas.
1.1.Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
PiemēriUztīrīju izlijušo pienu.