uzticīgs
uzticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzticīgi apstākļa vārds
uzticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPalikt uzticīgam saviem principiem.
- Palikt uzticīgam saviem principiem.
- Nacionālajai kultūrai uzticīgs mākslinieks.
- Uzticīgi kalpot tēvzemei.
1.1.Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
PiemēriUzticīgs ģimenes cilvēks.
- Uzticīgs ģimenes cilvēks.
- Viņš paliek uzticīgs savai sievai.
1.2.Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
PiemēriRaudzīties ar uzticīgām acīm.
- Raudzīties ar uzticīgām acīm.
- Uzticīgi pasmaidīt.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
PiemēriUzticīgais suns ilgi gaida saimnieku.
- Uzticīgais suns ilgi gaida saimnieku.