uzticīgs
uzticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzticīgi apstākļa vārds
uzticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPalikt uzticīgam saviem principiem.
1.1.Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
PiemēriUzticīgs ģimenes cilvēks.
1.2.Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
PiemēriRaudzīties ar uzticīgām acīm.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
PiemēriUzticīgais suns ilgi gaida saimnieku.