uzticēt
uzticēt -ticu, -tici, -tic, pag. -ticēju darbības vārds; transitīvs
1.Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
PiemēriUzticēt draugam savus priekus un bēdas.
- Uzticēt draugam savus priekus un bēdas.
- Uzticēt draudzenei savu sāpi.
- Uzticēt savu likteņstāstu.
Stabili vārdu savienojumiUzticēt papīram.
- Uzticēt papīram — izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
2.Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
PiemēriUzticēt darbiniekam atbildīgu uzdevumu.
- Uzticēt darbiniekam atbildīgu uzdevumu.
- Uzticēt lomu jaunajam aktierim.
- Uzticēt bērnu auklītei.
- Kam uzticēt Latvijas hokeja izlasi?