uzticēt
uzticēt -ticu, -tici, -tic, pag. -ticēju transitīvs, darbības vārds
1.Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
PiemēriUzticēt draugam savus priekus un bēdas.
Stabili vārdu savienojumiUzticēt papīram.
2.Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
PiemēriUzticēt darbiniekam atbildīgu uzdevumu.