uzticēt
uzticēt -ticu, -tici, -tic, pag. -ticēju darbības vārds; transitīvs
1.Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
PiemēriUzticēt draugam savus priekus un bēdas.
Stabili vārdu savienojumiUzticēt papīram.
2.Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
PiemēriUzticēt darbiniekam atbildīgu uzdevumu.