uztecēt1
uztecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriŪdens uztek uz palodzes.
- Ūdens uztek uz palodzes.
- Dzēriena lāse uztek uz galdauta.
- Sula uztek kreklam.