uzticība
uzticība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → uzticīgs.
PiemēriUzticība dotajam vārdam.
- Uzticība dotajam vārdam.
- Suņa uzticība cilvēkam.
2.Ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
PiemēriIegūt darbabiedru uzticību.
- Iegūt darbabiedru uzticību.
- Attaisnot dāvāto uzticību.
- Atbrīvot no darba amatpersonu, kas zaudējusi uzticību.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
PiemēriDeputāta kandidāta uzticības persona.
- Deputāta kandidāta uzticības persona.
Stabili vārdu savienojumiNeuzticības votums.
- Neuzticības votums — parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.