uzteikt
uzteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu darbības vārds; transitīvs
uzteikums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Oficiāli paziņot par darba līguma, īres līguma pārtraukšanu.
PiemēriDarba devēja tiesības uzteikt darba līgumu.
- Darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu.
- Darba ņēmējs uzteic darbu.
- Uzteikt darbu vienu mēnesi iepriekš.
- Īpašnieks var uzteikt īrniekam dzīvokli.
2.Uzslavēt.
PiemēriUzteikt darbinieku.
- Uzteikt darbinieku.
- Uzteikt pilsētas domes darbu.
- Uzteikt dziedoņa balsi.
- Uzteikt saimnieka zirgam.