Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uztupināt
uztupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUztupināt savu brēkuli vīrietim uz ceļiem.
  • Uztupināt savu brēkuli vīrietim uz ceļiem.
  • Uztupināt dēlēnu uz zirga muguras.
1.1.pārnestā nozīmē Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
PiemēriUztupināt brilles uz deguna.
  • Uztupināt brilles uz deguna.
  • Paņemu savu sarkano cepuri un uztupinu pakauša galā.
  • Klinšu virsotnēs uztupināti namiņi.