uzturēties
uzturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
PiemēriUzturēties viesistabā.
1.1.Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
PiemēriKara laikā uzturēties Kurzemē.
1.2.Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
PiemēriPlīvurpūce uzturas cilvēku apdzīvotās vietās.